Bīskapa Boļeslava Sloskāna beatifikācijas norises process

1996. g. Bīskapa Sloskāna Fonds lūdz kardinālu Danēlsu atzīt Fondu kā prasītāju bīskapa Sloskāna beatifikācijā. Vēstuļu apmaiņa ar Rīgas arhibīskapu Jāni Pujatu notiek vairāku gadu garumā. 1999. g. 23. aprīlī: Beļģijas bīskapu konference dod savu piekrišanu bīskapa Sloskāna beatifikācijas procesa sākšanai, atbildot Latvijas bīskapu un bīskapa Sloskāna Fonda lūgumam. Beļģijas bīskapu konference pilnvaro bīskapa Sloskāna Fondu kā beatifikācijas procesa ierosinātāju. Mehelenes-Briseles kardināls Danēlss pilnvaro profesoru Dr. Stefanu Van Kalsteru, Mehelenes-Briseles diecēzes priesteri un Fonda prezidentu kā atbildīgo procedūras lietā. 2000. g. 10. martā: Kardināls Danēlss izveido Komisiju (le tribunal) bīskapa Sloskāna beatifikācijai. Par beatifikācijas procesa komisijas Beļģijā postulatoru tiek nozīmēts profesors Dr. Jānis Jerumanis, autors grāmatai “Upuris par brāļiem”, kurā apkopoti daudzi dokumenti par bīskapu Sloskānu. 2000. g. 12. martā: Kardināls Danēlss Kanonizācijas lietu kongregācijai Romā lūdz atļauju sākt beatifikācijas procesu. Arhibīskaps J. Pujats izteic savu atzinību kardinālam Danēlsam par šo soli. 2000. g. 14. aprīlī: Kanonizācijas lietu kongregācija dod labvēlīgu atbildi (Nihil obstat). Komisija sāk diecēzes procesu, kura ietvaros ir jāapkopo liecības par bīskapu Sloskānu. Beļģijā, Holandē un Vācijā tiek organizētas 36 Komisijas sesijas. Komisija veic darbu arī Latvijā. Tiek apkopoti B.Sloskāna raksti. Tiek vēsturiski izpētīta B. Sloskāna dzīve. Tādā veidā tiek savākti arhīvi, kas tiek apkopoti 7 sējumos, pavisam 2301 lappuses. Šie sējumi veido COPIA PUBBLICA, kas tiek apstiprināta komisijas un kardināla Danēlsa klātbūtnē un nosūtīta uz Romu 2001. gadā. 2001. g. 4. decembrī: Kanonizācijas lietu kongregācija izdod dekrētu, kurā teikts, ka Copia Publica dokumenti ir likumīgi un ir iespējams sākt rediģēt dokumentu “Positio super vita, virtutibus et fama sanctitatis”. 2002. g. 11. janvārī: Kanonizācijas lietu kongregācijas relators tēvs Ambrodžio Eszers O.P. (Ambrogio Eszer) tiek nozīmēts kā atbildīgais “positio” rediģēšanas darbā. Profesors Dr. Stefans Van Kalsters tiek nozīmēts par postulatoru un profesors Dr. J.Jerumanis par vicepostulatoru šim procesam. 2003. g. 20. februārī: “Positio”, kas ietver 555 lappuses tiek nodots Kanonizācijas lietu kongregācijā. 2004. g. 8. novembrī: Pēc “positio” izpētes Komisija deviņu teologu sastāvā vienprātīgi nobalso par bīskapa Sloskāna tikumu varonību. 2004. g. 14. decembrī : Kanonizācijas lietu kongregācijas Kardinālu komisija apstiprina teologu lēmumu un nodod savu labvēlīgo viedokli Svētā Tēva rokās. 2004. g. 20. decembrī: Ar pāvesta Jāņa Pāvila II izsludinātu dekrētu Decretum super heroicitate virtutum, oficiāli tika atzīta bīskapa B.Sloskāna tikumu varonība, un turpmāk viņu var dēvēt par godināmo. Tikumu varonības atzīšana nozīmē, ka Baznīca novērtē Dieva kalpa Boļeslava Sloskāna dzīves izcilību (excellentia vitae) un uzskata to par atdarināšanas vērtu. Tas ir pirmais posms ceļā uz bīskapa Sloskāna oficiālu pasludināšanu par svēto. Katoļu Baznīcas kārtība paredz, ka tam ir nepieciešami vēl divi sekojoši posmi: beatifikācija jeb atzīšana par svētīgo un kanonizācija jeb atzīšana par svēto. Beatifikācija ir atļauja veikt oficiālu godināšanas kultu Dieva kalpa godam vietējā Baznīcā. Šādu atļauju dod, ja tiek apstiprināts, ka, pateicoties šī cilvēka aizlūgumiem, ir noticis kāds brīnums. 2005. gada sākumā: Romā speciāla komisija sāk izskatīt B. Sloskāna lietu. Lai cilvēku atzītu par svēto visā universālajā Baznīcā, viņa svētumam ir jātiek apliecinātam caur vēl kādu brīnumu. Tādā gadījumā bīskaps Boļeslavs Sloskāns tiktu oficiāli atzīts par Baznīcas svēto. 2006. g. 19. jūnija: No 16. līdz 23. jūnijam visi latvijas katoļu bīskapi kopā ar pārējiem Baltijas bīskapiem apciemoja pāvestu Romā Vatikānā «ad limina Apostolorum» vizītē. Vīzītes laikā kardināls J.Pujats nodeva pāvestam vēstuli, kuru bija parakstījuši visi Latvijas bīskapi, kuri iestājas par bīskpa B.Sloskāna beatifikāciju, uzdāvinot pāvestam vācu valodā B. Sloskāna cietuma grāmatu ar nosaukumu “Zeuge Gottes bei den Gottlosen”. Gefängnistagebuch von Mgr. Sloskans, un īsu franču valodā rakstītu B. Sloskāna biogrāfiju: L’anéantissement silentieux. Pāvests apjautājās par B.Sloskāna beatifikācijas procesa stāvokli un izrādīja lielu interesi par Sloskānu, apsolot, ka darīs iespējamu, lai piedēvētais brīnums tiktu izmeklēts pieņemamos laikos no ārstu komisijas. 2006. g. jūnija beigās divi ārpus Vatikāna speciālisti, kuriem Svēto lietu Kongregācija bija uzticējusi vērtējumu par priestera Pētera Dupatu lietu, nāk pie slēdziena, ka pr. P.Dupata veselības atgūšana ir zinātniski nesaprotama. 2006. g. 6. novembrī: Pie Svēto lietu Kongregācijas ārstu komisijas notiek sapulce, kur tiek apskatīta pr. P.Dupata brīnumainā izveseļošanās. Slēdziens: neskatoties uz beļģu ārstu komisijas vērtējumu, kā arī dažu Romas komisijas ekspertu, kuri uzkatīja, ka izveseļošanai nav zinātniska izskaidrojuma, pr. P.Dupata izdziedināšana tiek atzīta kā pārsteidzoša, bet izkaidrojama no zinātniskā viedokļa. 2007. g. 3. janvārī: Postulators Van Kalsters ar diecēzes Belģijas ārstu komisiju reaģē uz Romas Ārstu komisijas slēdzienu un raksta vēstuli Svēto lietu Kongregācijas prefektam Kardinālam Jose Sareiva Martinam (Jose Sareiva Martins), kurā izsaka pārsteigumu un neizpratni par izdarīto secinājumu, izceļot vairākas nepilnības un pr. P. Dupata gadījumā nepareizu interpretāciju. 2007. g. 20. janvarī: Postulators jaunā vestulē lūdz prefektam Kardinālam Jose Sareiva Martinam sasaukt komisiju un pārskatīt slēdzienu divu Beļgijas speciālistu profesoru klātbutnē. Sūtītā vēstulē postulators pieliek Beļģijas ārstu komisijas atbildes uz katru uzstādīto Romas Komisijas jautājumu par pr. P. Dupata „izdziedināšanu“. 2007. g. 20 novembrī notiek jauna sēde ar Beļģijas ārstu klātbūtni, bet komisija nemaina slēdzienu: izveseļošanās ir ārkārtēja, bet uzskata, ka ir saistīta ar Beļģijas ārstu labo rīcību. 2007. g. 5 decembrī prof. Doms, viens no Beļģijas klātesošiem ārstiem Romā, pēc Romas pēdējā slēdziena raksta Romas Komisijas vēstuli, kura izsaka savu neizpratni: „D’abord, il nous semble pas logique que la composition des membres de la commission est égale dans la session « d’appel » que dans la première session. Mais plus important et pas acceptable est le fait que parmi les membres du jury il n’y avait pas un neurologue qualifié. En effet, le dossier du rév. Peter Dupats ne peut pas être jugé correctement sans connaissances fondamentales de neurologie. Nous attendons avec impatience les arguments scientifiques du jury qui motivent leur décision. » 2008. g. 29 martā: pasaules slavenībai prof. Dr. R. Van den Bergam (R. Van den Bergh), kuram tika uzticēts no Beļģijas Komisijas pārskatīt P.Dupata lietu atbild postulatoram “Io, Professore emerito ed ex-capo del Servizio di Neurologia e Neurochirurgia alla “Katholieke Universiteit Leuven” (K.U.L.), dichiaro aver studiato in modo approfondito il rapporto medico del Reverendo Petrus DUPATS (nato il 10-11-1922).” Un nāk pie slēdziena “Sono convinto che non esiste una spiegazione scientifica evidente per la guarigione eccezionale ed inattesa del Reverendo Petrus Dupats dopo l’emorragia subaracnoidea fatta il 7 marzo 2000 in seguito alla rottura di un aneurisma carotideo intracerebrale”. 2009. g. 16 julijā postulators S. Van Kalsters raksta vēstuli pāvestam, kurā izskaidro pr. P. Dupata lietu un izsaka neizpratni un apbēdinajumu par Romas ārstu komisijas nostāju Beļģijas ārstu vērtējumiem un īpaši, ka neņemts vēra prof. Dr. R. Van den Berga slēdziens. Briseles arhibīskaps A. Leonards (A. Léonard) nodod vēstuli pāvestam Benediktam XVI. 2010. g. maijā postulators S. Van Kalsters, dzirdot, ka Svēto Lietu Kongregācijas jaunais vadītājs Kardināls A.Amato ir izteicis savu neapmierinātību par rakstītām vēstulēm, kurās tiek pasvītrots, ka no Beļģijas puses ārsti uzskata par pilnīgi neapmierinošu Romas ārstu lēmumu, tiekas ar arhibīskapu A. Leonardu un viņam liek priekšā atkāpties lietas labā – lai pr. Paskals Marija Jerumanis, kas ir atgriezies no Latvijas Beļģijā, viņu aizvietotu kā postulators, un viņš pats un pr. Andris Marija Jerumanis būtu līdzpostulatori. 2004. gada 20. decembrī oficiāli, ar pāvesta Jāņa Pāvila II izsludinātu dekrētu Decretum super heroicitate virtutum, tika atzīta Boļeslava Sloskāna tikumu varonība, un turpmāk viņu varēs saukt par godināmo. Tikumu varonības atzīšana nozīmē, ka Baznīca novērtē Dieva kalpa Boļeslava Sloskāna dzīves izcilību ( excellentia vitae ) un uzskata to par atdarināšanas vērtu. Tas ir pirmais posms ceļā uz bīskapa Sloskāna oficiālu pasludināšanu par svēto. Katoļu Baznīcas kārtība paredz, ka tam ir nepieciešami vēl divi sekojoši posmi: beatifikācija jeb atzīšana par svētīgo un kanonizācija jeb atzīšana par svēto. Beatifikācija ir atļauja veikt oficiālu godināšanas kultu Dieva kalpa godam vietējā Baznīcā. Šādu atļauju dod, ja tiek apstiprināts, ka, pateicoties šī cilvēka aizlūgumiem, ir noticis kāds brīnums. 2005. gada sākumā Romā speciāla komisija izskatīja B.Sloskāna lietu. Lai cilvēku atzītu par svēto visā universālajā Baznīcā, viņa svētumam ir jātiek apliecinātam caur vēl kādu brīnumu. Tādā gadījumā bīskaps Boļeslavs Sloskāns tiktu oficiāli atzīts par Baznīcas svēto.